Mums, latviešiem, kas jau
tūkstoš gadus izjūtam citu valstu interesi par mūsu zemi gan Drang nach
Osten, gan Logs uz Eiropu veidā, nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka
arī šodien ir valstis, kuras cenšas zināt par mums visu, iespaidot mūsu dzīvi
sev par labu un īstenot savas intereses, kuras ir krasā pretrunā ar mūsu tautas
interesēm. Ja par austrumu kaimiņu mēs varam būt droši, ka tas saskaņā ar S. Karaganova
doktrīnu pie mums ir atstājis ne tikai piekto kolonnu, bet arī plašu,
visaugstākajos amatos iefiltrētu savu cilvēku slāni, tad par otru lielvalsti
pāri okeānam, tik vienkārši nevaram apgalvot. Tas ir tāpēc, ka jau tikai
valodas un sapratnes dēļ vien, no turienes nevar ierasties kāds aģents 007,
tāpēc ziņkārīgie viesi ir jāgaida mūsu pašu tur dzīvojošo tautiešu izskatā.
Skaidrs, ka šādam viesim
tāpat ir jācenšas nokļūt atbildīgos amatos vai vietās, kur pieejamas slepenās
ziņas. Šo divu valstu izlūkdienestu cīņa arī ir tā, kas daudz ko nosaka
mūsdienu Latvijas notikumos. Nesenā demonstrācija pret Loskutova atstādināšanu
laikā, kad vairāk nekā pusmiljards latu no sociālā budžeta tiek neizmaksāts ar
visciniskāko skaidrojumu, ka to taupot nākotnei, lai izmaksātu tiem, kas nebūs
nopelnījuši lielākas pensijas, ir zīmīga tajā ziņā, ka tur piedalošies cilvēki
cīnās nevis par savām tiesībām dzīvot labāku dzīvi, bet gan kalpo kādam citam
mērķim.
Nav iespējams pieņemt, ka
tauta klusēja pozitīvisma kampaņas laikā, kad nelikumīgi tika panākta šīs Saeimas
daudzu deputātu ievēlēšana, laikā, kad samīdot satversmi tiek atdoti 2%
Latvijas zemes, kad simtiem tūkstoši un pat desmitiem miljonu latu tiek bāzti
ierēdņu kabatās, inteliģencei un tautai nav citas intereses, kā pēkšņi
aizstāvēt Loskutovu! Ja prasība gāzt Kalvīti tiktu savienota ar jauna,
nacionāla spēka izveidi, kas spētu izvest valsti no patreizējā stāvokļa, nevis
neatlaidīgi apgalvots, ka neko labāku patreiz ievēlēt nav iespējams un Saeimas
ārkārtas vēlēšanas netiks pieļautas, tad šī prasība tikai bruģē ceļu tautas
turpmākajai apmaušanai ar tiem pašiem vēžiem, tikai citā kulītē.
Un mēs vienīgi varam
minēt, kura spalvainā roka bīda šībrīža spēles bandiniekus.
Māris Linde
biedrības «Latvietis»
dalībnieks