Uz esošo sistēmu nav liekamas nekādas cerības. To nevar uzlabot. Tā ir tāda, kāda ir. Neviena no vēdījošajām elektorāta čakarēšanas kārtējām alternatīvām nebūs alternatīva. Kalniete aicina Veldri būt vīrišķīgam, tai pat laikā «draudzības dienu» ietvaros solot aizstāvēt sodomītu tiesības. Eirouniātu aģentu politiski mahinatīvās shēmas aizstāvēs visu progresīvi perverso, globālo utml., tikai ne tradicionāli tautai piederējušo, idento.

Īrijas piemērs, izgāžot Lisabonas līgumu referendumā pierāda, ka vēl kaut ko var. Taču mēs, kā narkomāni pieradināti pie priekšvēlēšanu paralītisko un smieklu gāzu devām, esam debilizēti un kretinizēti līdz kritiskajai robežai. Mums, nabagiem un kretīniem, jābrauc lepnākās mašīnās, kā Berlīnē vai Stokholmā. Mums jādzīvo krāšņās rindu mājās, kuras nekad nepiederēs mums, jo pieder bankām. Mums visiem līdz savu domu un ideju paralīzei jāļaujas tv, radio un preses hipnozei. Korumpēdami savus šefus, ļaudamies, lai ar meliem korumpē mūs, mēs paši esam kļuvuši par totālās korupcijas līdzvainīgajim. Gan materiāli, gan morāli.

Savas sievietes par Rīgas maukām esam padarījuši mēs paši. Arī Rīgu par visas Latvijas centrālo vampīru. Pie visa vainīgi esam mēs paši, mēs, mēs, mēs. Mūs durīja, mēs ļāvāmies, neprotestējām, neliedzām kretīniem mūs kretinizēt. Mēs negūlāmies uz ielām, lai viņi nespētu nonākt savos saeimas piemelotajos kambaros un piebezdētajos krēslos, no kuriem turpināt pieņemt tautai iznīcinošus lēmumus. Mēs ļāvāmies, lai aplaupa un iztirgo mūsu zemi. Mēs ļāvāmies, lai to izdara mūsējie no mūsējo vidus – mūsu tēvi, dēli, mātes, meitas.

Mūs noslauks līdz kauliem ne tikai degvielas stacijās, indēs ne tikai ar maximas kartupeļu pirē. Ienākas Kalnietes un vvf atbalstītā irākiešu slaktiņa augļi. Arī līdzdalība Afganistānas kaņepju lauku apsargāšanā mums atmaksāsies smagi. Pasaules bankas un valūtu fondi taču turas uz narkotikām, kariem, cilvēku tirdzniecību un maucību. Zatlers viens no pirmajiem atbalstīja Kosovas neatkarību, lai gan tās priekšgalā stāv premjers Tadičš, kas kā ģenerālis vadīja operācijas, lai nolaupītajiem serbiem izņemtu iekšējos orgānus un pārdotu rietumu klīnikām. Par to liecināja Hāgas tribunāla prokurore del Ponte. Ja visu to esam atbalstījuši un atbalstām, citādāk, kā ir, nevar būt. Mums gana jāpierijas šādas noziedzīgas solidaritātes augļi.

Valdošā sistēma beidzot ir jāignorē. No tās ir jānovēršas. Pašiem jārada savējā. Jāglābj savi bērni, savi lauki. Jārada savas skolas, zōnas, kurās paglābt vēl pusdzīvos. Nedrīkst uzticēties nevienam vārdam, nevienai direktīvai, kas nāk no valdības puses. Visas valdības kopš atmodas savu ir izdarījušas. Mūsu ideāli ir norakti brāļu kapos. Kretīni dzied mūsu himnu. Kretīni sēdēs mūsu dziesmu svētkos un plātīsies pasaulei ar saviem uz skatuves sadzītajiem upuriem. Bet tik vien jau priecīgo vēl mums ir – tik, cik uz mežaparka estrādes sapulcināt. Viss. Skatītāju pūlī jau vairāk būsim narkotisku apsvērumu dēļ – iedurties ar ideālu vārgi reibinošajām mielēm, lai izturētu vismaz līdz nākamajiem dziesmu svētkiem.

Zīmīgs bija piena ļaužu mītiņš doma laukumā dienu pirms sodomītu naidīgās draudzības gājiena. Mūsu vara pieļaus, lai perversiju propagandētājiem uzmanību pievērš visa pasaule, taču par piensaimniekiem šai pašai vara, protams, pienaini nospļauties. Arī par lauku skolām neviens neinteresēsies. Arī par iznīcinātajiem mazajiem miestiņiem ne. Bet lielā pagastu reforma notiks. Lai kādu postu tā jau mums atnesusi. Slimie sprāgs nost, nespēdami nonākt tālajos centros pie daktera, taču skolu programmās homoseksuāla dzīvesveida popularizēšana būs obligāta. Tai pat laikā latviska dzīvesveida pagodināšana nozīmēs sirgšanu ar kādu arhaisku fobiju.

Es dzīvoju bijušā Latvijas valsts teritorijā, ko pēc vēsturiskas inerces turpina apdzīvot latviski runājoši ļaudis. Jo domājam, reaģējam un pakļaujamies kā tādi, kam ar savu tautu un valsti vairs nav nekāda sakara. Latvija ir nāvīgi slima. Latvija mirst. Lai kā Dievs gribētu, viņš tādu pašnāvnieci svētīt nevar. Miroņus nesvētī.

Pret sistēmu ir jāsaceļas totāli. Kosmētiskā eiroremonta laikmets ir pagājis. Kapus balsināt pietiek. Mūs var glābt tikai augšāmcelšanās. Ja mēs rīt nepamodīsimies dzīvi un nesāksim iet paši, parīt mūs jau nesīs.

Kaspars Dimiters

dziesmu svētki

ziedlapās sarma
vasaras sals
ciniķim karma
latvietim gals

dzegužu sirēnas
putekšņu svins
viņš velnu nezina
velns viņu zin

suņi grauž spārnus
cīruļi rej
ceļš sen ir zudis
tu vēl ej

karogā asara
melna kā zelts
nesen vēl dziedāji
augšāmcelts

tīri vien sapnī
aka un trauks
zīmuļi nezīmē
zīles rok draugs

mākoņu ledājos
avoti ļimst
dienas mirst jaunas
vecas nedienas dzimst

bijām reiz visi
visi nu bars
katrs par sevi
nokaltis zars

rindojas ēnas
sastrēgums blīvs
dzīvie kā beigti
mironis dzīvs

dziedu par jāzepu
vītolā balss
būs dziesmu svētki
pasaulei gals

noklausīties (vai novilkt) var šeit: http://krustaskola.lv/muzika/258/

Raksts radās kā atbilde portāla «delfi» rakstam
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=21170475