Sep­ti­ņas pa­sau­les ba­gā­tā­kās val­stis ar spē­cī­gu rūp­nie­cī­bu uz­ska­ta vi­su pā­rē­jo pa­sau­li par sa­vu pre­ču tir­gu un iz­ej­vie­lu avo­tu. Lat­vi­ja ne­pie­der pie iz­re­dzē­to val­stu gru­pas, un, lai ne­kļū­tu ga­lī­gi na­ba­ga, tai ir jā­cī­nās pret šā­du kār­tī­bu.

1929.–33. ga­dā pa­sau­les eko­no­mis­ka­jā krī­zē ra­žo­ša­nas ap­joms sa­ma­zi­nā­jās par 30–50% un bez­dar­bnie­ku skaits pār­snie­dza 30 mil­jo­nu cil­vē­ku. Tā pa­rā­dī­ja, ka ne­re­gu­lē­ta saim­nie­cī­ba ne­spēj no­dro­ši­nāt mērķ­tie­cī­gu saim­nie­cis­ku at­tīs­tī­bu: bi­ja jā­mek­lē iz­eja. 20. gad­sim­ta sā­ku­mā ra­dās eko­no­mis­ka mā­cī­ba, kas no­sauk­ta tās ra­dī­tā­ja, an­gļu eko­no­mis­ka Dž. Kein­sa vār­dā. Tā mā­cī­ja, ka ne­pie­cie­ša­ma valsts ie­jauk­ša­nās eko­no­mi­kā, lai re­gu­lē­tu saim­nie­cī­bu. Laiks ri­tē­ja, un pēc Ot­rā pa­sau­les ka­ra aiz­vien lie­lā­ku no­zī­mi ie­gu­va starp­tau­tis­kie mo­no­po­li. Kā snie­ga pi­kām ve­ļo­ties no kal­na, tie ie­gu­va tā­dus ap­mē­rus, ka saim­nie­cis­kā zi­ņā pār­snie­dza at­se­viš­ķu val­stu ie­spē­jas. Tā Ge­ne­ral Elec­tric ka­pi­tā­la vēr­tī­bu vēr­tē ap 500 mil­jar­du do­lā­ru. Ra­dās eko­no­mis­ti, kas ap­gal­vo­ja, ka šī at­tīs­tī­ba esot augst­ākā ra­žo­ša­nas at­tīs­tī­bas for­ma. Mo­no­po­lu da­ļē­ju valsts va­ras pār­ņem­ša­nu no­sau­ca par plān­vei­dī­gu ka­pi­tā­lis­mu. Va­ja­dzē­ja jaun­u te­ori­ju, kas pa­ma­to­tu valsts no­zī­mes sa­ma­zi­nā­ša­nu eko­no­mi­kā. Tā ra­dās glo­bā­lisms. Tā ra­dī­tājs ir aus­trie­šu eko­no­mists Frid­richs von Hai­eks, kurš ap­gal­vo­ja, ka valsts re­gu­lē­ša­na no­ve­dīs pie po­li­tis­kas ti­rā­ni­jas, un tā­dēļ jā­pa­nāk pil­nī­gi brī­va saim­nie­cī­ba (fre­e mar­ket). Se­viš­ķi at­sau­cī­gi šai mā­cī­bai bi­ja an­gļi, Liel­bri­tā­ni­jas im­pē­ri­jas sa­bru­ku­ma dēļ tur bi­ja ra­du­šās dau­dzas saim­nie­cis­kas grū­tī­bas. Tās prem­jer­mi­nis­tre M. Te­če­re ener­ģis­ki ķē­rās pie eko­no­mis­kiem pār­vei­do­ju­miem. Vis­pirms vi­ņa pa­lie­li­nā­ja ne­tie­šos no­dok­ļus, lai eko­no­mis­kās grū­tī­bas pār­nes­tu uz tau­tas ple­ciem, un, lai sa­ma­zi­nā­tu valsts bu­dže­ta iz­de­vu­mus, stip­ri sa­ma­zi­nā­ja iz­de­vu­mus so­ci­ālām va­ja­dzī­bām.

Kāda tad ir glo­bā­lis­ma bū­tī­ba? Zi­nāms, ka rūp­nie­cī­ba un tir­dznie­cī­ba ir daudz­kārt ie­ne­sī­gā­kas par ci­tām taut­saim­nie­cī­bas no­za­rēm. Šo­die­nas sa­ka­ru lī­dzek­ļi dod ie­spē­ju ba­gā­tām val­stīm sa­grābt sa­vās ro­kās rūp­nie­cī­bu un tir­dznie­cī­bu vi­sas pa­sau­les (glo­bā­lā) mē­ro­gā, un tā­dē­jā­di pa­tu­rēt un vai­rot sa­vu ba­gā­tī­bu.

Glo­bā­lisms at­bil­da starp­tau­tis­ko mo­no­po­lu in­te­re­sēm un tā­dēļ gu­va pla­šu at­bal­stu ASV. Tā kā par­ti­ju fi­nan­ses at­ka­rī­gas no mo­no­po­lu zie­do­ju­miem, glo­bā­lisms kļu­va par ASV prezidentu eko­no­mis­kās po­li­ti­kas pa­matu. Paš­rei­zē­jie pa­sau­les sa­ka­ru lī­dzek­ļi at­ļauj mo­men­tā pār­re­dzēt pa­sau­les eko­no­mis­ko stā­vok­li un va­dīt to. Vi­sa saim­nie­cī­ba kļūst vi­su pa­sau­li ap­tve­ro­ša – glo­bā­la. Pēc glo­bā­lis­ma da­tiem va­rē­tu re­dzēt, kam va­ja­dzī­ga eko­no­mis­ka pa­lī­dzī­ba un tur no­vir­zīt ne­pie­cie­ša­mos lī­dzek­ļus. Tā nu ras­tos lab­klā­jī­bas pie­augums vi­sas pa­sau­les mē­ro­gā. At­se­viš­ķu val­stu uz­ņē­mu­mi, pār­ejot ār­zem­nie­ku īpa­šu­mā, ti­ka in­ter­na­ci­ona­li­zē­ti. At­se­viš­ķas kom­pā­ni­jas at­tei­cās no sa­vas valsts in­te­re­sēm un iz­vir­zī­ja ti­kai vie­nu mēr­ķi – peļ­ņu un at­kal peļ­ņu.

Tā Vā­ci­jā 1/3 Daim­le­ra ak­ci­ju pie­der ār­zem­nie­kiem, Ho­echst un Bayer’ā ār­zem­nie­kiem pie­der pus­e ak­ci­ju, bet Man­nes­man­‘am jau vai­rāk ne­kā pus­e. Mak­si­mā­las peļ­ņas ie­gū­ša­nai cen­šas ie­ro­be­žot tau­tas so­ci­ālās tie­sī­bas. Par no­žē­lo­ša­nu pa­slu­di­nā­tā vi­sas pa­sau­les lab­klā­jī­bas cel­ša­nās ne­sā­kās.

Ra­du­šos eko­no­mis­kos sa­snie­gu­mus sa­gla­bā pa­sau­les ba­gā­tā­kās val­stīs «zel­ta mil­jards». Pē­dē­jos piec­os ga­dos cil­vē­ku skaits, kas dzī­vo ga­lē­jā na­ba­dzī­bā pa­lie­li­nā­jies. 30 na­ba­dzī­gā­ko val­stu ie­nā­ku­mi pē­dē­jos 40 ga­dos (glo­bā­lis­ma lai­kā) ir sa­ma­zi­nā­ju­šies. Ne­ti­ca­mi, bet pa­sau­les trīs ba­gā­tā­kie cil­vē­ki ir tu­rī­gā­ki par 600 mil­jo­niem cil­vē­ku ko­pā na­ba­dzī­ga­jās val­stīs. Šie ci­pa­ri nav ko­mu­nis­tu iz­do­mā­ti, bet ņem­ti no Pa­sau­les ban­kas (PB) un Starp­tau­tis­kā Va­lū­tas fon­da (SVF) zi­ņo­ju­ma. Lai no­dro­ši­nā­tu glo­bā­lis­ma pa­sau­les kun­dzī­bu, de­mo­krā­ti­ja pa­ras­tā iz­prat­nē iz­zūd – plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļi pār­iet lie­lo kom­pā­ni­ju, glo­bā­lis­ma slu­di­nā­tā­ju, īpa­šu­mā un mas­vei­dī­gi ie­dar­bo­jas uz ļau­žu psi­hi, vei­do­jot glo­bā­lo pa­sau­les uz­ska­tu. Spī­došs pie­mērs te Jeļ­ci­na at­kal ie­vē­lē­ša­na 1996. ga­dā: vi­ņa po­pu­la­ri­tā­te Krie­vi­jā bi­ja ma­zi­nā­ju­sies līdz 4–5%, bet pēc mas­vei­dī­gas prātu apstrādes plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļos, Jeļ­cins gu­va spī­do­šu uz­va­ru. Va­ra pār­iet trans­na­ci­onā­lu kom­pā­ni­ju va­dī­tā­ju ro­kās, un šā­dos ap­stāk­ļos nav ne­kā­das no­zī­mes tau­tas gri­bai. Glo­bā­lisms no­zī­mē vie­nas ie­dzī­vo­tā­ju da­ļas val­dī­ša­nu pār vi­siem. Ba­gā­tās val­stis le­po­jas ar brī­vā tir­gus no­zī­mi, bet iz­strā­dā des­mi­tiem rī­ko­ju­mu par dem­pin­ga ie­ro­be­žo­ša­nu, eks­por­ta kva­li­tā­tes no­tei­ku­mus, mui­tas no­tei­ku­mus u.c., tā­dē­jā­di sa­ma­zi­not na­ba­go val­stu eks­por­tu. Glo­bā­lisms ir līdz­īga pa­rā­dī­ba fe­odā­lis­mam, kad va­ra iz­slī­dē­ja no ka­ra­ļu ro­kām un pār­gā­ja saim­nie­cis­ki vai sa­bied­ris­ki at­bil­dī­gām per­so­nām vai kār­tām. Val­stī va­ra tik­tāl de­ģe­ne­rē­jās, ka zu­da valsts jē­dziens. Val­stij ne­bi­ja nau­das, un tā­dēļ ba­gā­to fe­odā­ļu kār­ta no­pir­ka vi­sas pri­vi­lē­ģi­jas. Tau­tai, kas gal­ve­no­kārt bi­ja zem­nie­ki, fe­odā­lisms ne­sa lie­lu ne­lai­mi. Fe­odā­ļi va­rē­ja ne­trau­cē­ti lau­pīt zem­nie­kus un pa­da­rīt par dzim­tcil­vē­kiem. Sā­ka val­dīt ga­rī­ga tum­so­nī­ba, posts un fe­odā­ļu iz­vir­tī­ba. Tau­ta tā­dēļ aiz­vien ir ie­in­te­re­sē­ta cen­trā­las va­ras (valsts) pas­tā­vē­ša­nā.

Tau­tu na­ci­onā­la ne­at­ka­rī­ba ir šķēr­slis glo­ba­li­zā­ci­jai. Tā­dēļ glo­bā­lis­ti ra­da pār­na­ci­onā­las or­ga­ni­zā­ci­jas: PB, SVF un Pa­sau­les tir­dznie­cī­bas or­ga­ni­zā­ci­ju, ku­ras pa­ma­zām pār­ņem valsts fun­kci­jas. Šā­dai «pa­sau­les saim­nie­cī­bai» rak­stu­rī­ga ir lie­lo kom­pā­ni­ju ne­kon­tro­lē­ja­mī­ba. Uz­ska­ta, ka ASV do­lā­ru ap­gro­zī­bā ir 25 rei­zes vai­rāk ne­kā no­pēr­ka­mās pre­ču ma­sas. Ja kā­dā brī­dī uz­spies­tā do­lā­ru ma­sa sa­bruk­tu, tas ra­dī­tu ne­ap­tve­ra­mu saim­nie­cis­ku pos­tu. Par šā­du ie­spē­ju jau brī­di­nā­ju­ši pa­zīs­ta­mais vērts­pa­pī­ru spe­ku­lants Dž. So­ross, SVF di­rek­tors Kam­de­sī un ci­ti.

At­bil­sto­ši sa­vai ideo­lo­ģi­jai glo­bā­lisms ir nai­dīgs jeb­ku­rai na­ci­onā­lai kul­tū­rai. Tas pro­pa­gan­dē at­teik­ša­nos no tau­tas na­ci­onā­las kul­tū­ras un pat no na­ci­onā­las su­ve­re­ni­tā­tes. Šā­da ideo­lo­ģi­ja nav jaun­a. To sa­vu­laik slu­di­nā­ja sen­lai­ku lie­lo val­stu val­dnie­ki. Kul­tū­ra pār­vēr­šas par tir­gus ob­jek­tu. Vi­su no­sa­ka peļ­ņa. Ro­das tā sau­ca­mā ma­su kul­tū­ra, ku­ru no­sa­ka ma­su ko­mu­ni­kā­ci­jas lī­dzek­ļu at­tīs­tī­ba. Ga­rī­gā dzī­ve tiek stan­dar­ti­zē­ta. Ja ag­rāk kul­tū­ra bi­ja jū­tu dzī­ves iz­kop­ša­na, skais­tu­ma ra­dī­tā­ja, tad ta­gad ti­kai lie­las peļ­ņas avots. To rak­stu­ro var­dar­bī­bas vis­ne­žē­lī­gā­kā vei­dā, por­no­grā­fija, su­per­me­ņi utt.

Ir val­stis, kas cen­šas cī­nī­ties pret šā­du «kul­tū­ru». Tā Fran­ci­jā ar li­ku­mu no­teikts, ka ār­zem­ju prog­ram­mas ne­drīkst aiz­ņemt raid­lai­kā vai­rāk par 40%.

Bet kā­dēļ tad pa­sau­les tau­tas, kas neie­tilpst «zel­ta mil­jar­dā», to pa­cieš?

Glo­bā­lis­tu īpa­šu­mā eso­šie plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļi ra­dī­ju­ši mī­tu par nā­kamo lab­klā­jī­bu. Dau­dzi vēl tam tic. Ir pa­vēr­tas vi­sā­das «brī­vī­bas», pie­mē­ram, sek­su­ālā iz­lai­dī­ba. Vi­sas pa­sau­les lie­lās re­li­ģi­jas uz tūk­stoš­ga­du pie­re­dzes pa­ma­ta ra­dī­ju­šas zi­nā­mus rām­jus cil­vē­ku sek­su­ālai dzī­vei. To pār­kāp­ša­na no­ved pie tau­tas bo­jā­ejas. Se­no Ro­mu, vēs­tu­res vis­va­re­nā­ko val­sti, sa­grā­va ne ār­ējie ie­naid­nie­ki, bet mo­rā­la iz­lai­dī­ba.

Vi­sas lie­lās kom­pā­ni­jas gal­ve­no­kārt at­ro­das ASV. Aiz­ņem­tiem ar vi­sa vei­da mī­las prie­kiem, ASV bal­tajiem strau­ji krīt dzim­stī­ba. Ka­li­for­ni­jā bal­tie jau mi­no­ri­tā­te. Tā tur­pi­no­ties, 2070. ga­dā bal­tie vi­sā ASV būs mi­no­ri­tā­te.

Pēc ne­at­ka­rī­bas at­jau­no­ša­nas Lat­vi­jā sa­ra­dās vi­sā­da vei­da pa­dom­de­vē­ji. Tie bi­ja lie­lo, ba­gā­to val­stu aģen­ti, glo­bā­lis­ma slu­di­nā­tā­ji. Lat­vi­jas Ban­ka, kam bi­ja jā­aiz­stāv lat­vie­šu tau­tas saim­nie­cis­kās in­te­re­ses, kļu­va par glo­bā­lis­ma iz­pla­tī­ša­nas cen­tru. Ar da­žā­dām kom­bi­nā­ci­jām glo­bā­lis­ma spe­ci­ālis­ti no­tei­ca uz­ņē­mu­mu vēr­tī­bu, daudz­kārt ma­zā­ku par fak­tis­ko. Tā Lat­vi­jas Kuģ­nie­cī­ba tiek vēr­tē­ta 4–5 rei­zes lē­tāk par fak­tis­ko. Iz­man­to­jot sa­vu mo­no­pol­stā­vok­li, kom­pā­ni­jas pa­lie­li­na sa­vu pre­ču ce­nu, vien­lai­kus sa­ma­zi­not iz­lau­pā­mās valsts iz­ej­vie­lu ce­nu (Lat­vi­jas koks­ne un būv­ma­te­ri­ālu iz­ej­vie­las). Re­zul­tā­tā Lat­vi­ja kļu­vu­si par pa­sau­les na­ba­gu, iz­lau­pī­ta un trū­ku­mā ie­dzī­ta. So­lī­ju­miem par Lat­vi­jas saim­nie­cī­bas at­jau­no­ša­nu ne­var ti­cēt. Tas nav glo­bā­lis­tu in­te­re­sēs. Pa­lie­li­not Lat­vi­jas eks­por­tu par mil­jo­nu do­lā­ru, at­tie­cī­gi ma­zi­nā­sies ba­gā­to val­stu eks­ports un pa­lie­li­nā­sies bez­dar­bnie­ku skaits. Tā bū­tu ba­gā­to val­stu se­vis ap­lau­pī­ša­na, ko tās ne­kad ne­da­rīs.

Vai glo­bā­lis­mam ir nā­kot­ne? No­teik­ti nē. Pa­zīs­ta­mais ASV žur­nā­lists V. Pfafs rak­sta: «Pie­nā­cis laiks rak­stīt nek­ro­lo­gu glo­bā­lis­mam kā eko­no­mis­kai dok­t­rī­nai, ku­ra do­mā­ja dot prog­re­su un at­tīs­tī­bu starp­tau­tis­kai sa­bied­rī­bai. Tā ir ban­kro­tē­ju­si.»

Aiz­vien vai­rāk cil­vē­ku sa­prot glo­bā­lis­ma bū­tī­bu.