SAEIMA JĀTRIEC RATĀ!!!

 

Nesenie tiešām traģiskie notikumi Parīzē teju katram Latvijas iedzīvotājam liek nodrebēt šausmās un uzdot sev jautājumu – ko darīt, lai Dievs pasarg’, pie mums nekas tāds nenotiktu? Mana atbilde ir skaidra un nepārprotama – nezinu, ko darīs tagad franči, un mani tas īpaši arī neinteresē, bet Latvijai būtu nekavējoties jāslēdz robežas visos virzienos, jāizstājas no Šengenas zonas un ES. Un tad lai ES uzņem savā teritorijā visus klaidoņus un bandītus no Āfrikas un Āzijas, kas vien grib uz turieni doties, bet uz mums tas nekādā veidā vairs neattieksies. Pretējā gadījumā ir tikai laika jautājums, kad līdzīgi terora akti sāks notikt arī mūsu zemē.

Paliek gan aktuāls jautājums – kādā veidā to realizēt? Satversmes 68.pants nosaka: «Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.» Tātad, mūsu valsts pamatlikums pat teorētiski nepieļauj jautājumu par Latvijas atrašanos ES virzīt no apakšas. Jājautā – vai no 100 pašreizējās Saeimas deputātiem kaut viens būtu ar mieru iniciēt jautājumu par nepieciešamību Latvijai izstāties no šīs impērijas?

Kāda tad ir izeja? Pirmais variants – gaidīt vēl 3 gadus līdz Satversmē paredzētajām 13. Saeimas vēlēšanām. Pa to laiku Latvijā jau būs ieplūduši vairāki tūkstoši imigrantu, starp tiem noteikti būs arī teroristi, un Dievs vien zina, kas tad ar mūsu tautu notiks.

Otrais variants – panākt šīs Saeimas atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanas. Un te nu jāsaka, ka laimīgas sagadīšanās dēļ mums ir paveicies – CVK nesen, tieši Parīzes teroraktu priekšvakarā, ir reģistrējusi pilsoņu iniciatīvu – parakstu vākšanu par 12.Saeimas atlaišanu. (Sīkāku informāciju skat. https://www.cvk.lv/pub/public/31193.html) Tiesa, lai iniciētu referendumu, ir jāsavāc 1/10 daļas vēlētāju paraksti, tas ir apmēram 150 000 LR pilsoņi. Skaits nav mazs, tomēr, manuprāt, pilnīgi īstenojams, ja vien ir vēlme sākt beidzot reāli darboties, nevis tikai mājās zem segas vai bārā pie alus glāzes čīkstēt, cik viss mūsu valstī ir slikti un nepareizi, un, ka būtu daudz kas jāmaina, bet nav neviena, kas to darītu. Tātad, parakstīties var ne tikai pie notāriem par 3 eiro, bet arī pašvaldībās un bāriņtiesās, tur tas maksā tikai 1,72 eiro (kas, manuprāt, pat trūcīgam cilvēkam ir «paceļama» summa), savukārt, ienākot ar internetbankas paroli portālā www.latvija.lv, tas vispār izdarāms par velti… Kā redzams, ja vien nav galīgs slinkums un nevēlēšanās vispār neko pasākt, tad parakstus var savākt, turklāt laiks ir dots 12 mēneši. Ja neizdosies atrast pat 150 000 cilvēku, kuri nebaidīsies publiski pateikt, ka nav apmierināti ar pašreizējiem varturiem, tad atliks vien secināt, ka mūsu tauta neko labāku nav pelnījusi un tiešām tikai lieli terorakti vai kādas dabas katastrofas var varbūt to beidzot vest pie prāta.

Es tomēr ceru, ka līdz tādām galējībām mēs neaiziesim un spēsim mainīt valsts politisko kursu mierīgā, likumīgā, konstitucionālā ceļā. Iespēja mums ir dota, vajag tikai gribēt un prast to izmantot.

Protams, Saeimas atlaišanai nebūs lielas jēgas, ja mēs atkal ievēlēsim tādus pašus draņķus, kā tas bija pēc bēdīgi slavenā Vzjatlera «rīkojuma Nr.2». Jau tagad jādomā, kā izveidot spēcīgu, materiāli nodrošinātu eiroskeptiķu partiju, kas netaisās ES reformēt, bet gan to likvidēt vai vismaz censties no tās atbrīvoties. Domāju, ka tādu partiju var radīt, un neseno notikumu iespaidā (dod Dievs, lai pēc tiem nenāk citi, vēl traģiskāki!) tai ir reālas izredzes tapt pārstāvētai parlamentā, lai arī vairumu savākt, protams, uzreiz tai neizdosies… Galvenais tomēr būtu panākt, lai beidzot Saeimā būtu REĀLA opozīcija. Vismaz manā uztverē pēc tam, kad Saeimu pameta Zīgerista partija, vairs tādas nav bijis. Ir bijuši tikai nemākulīgi mēģinājumi imitēt opozīciju, kas apstiprina sen dzirdēto krievu parunu: «Милые бранятся – только тешутся!», kuras aptuvenais latviskais analogs būtu: «Tie, kas mīlējas, reizēm nedaudz ķīvējas!». 

Jāatceras, ka Dievs un citi Augstāki Spēki nekad neko nedarīs mūsu vietā, lai kā mēs tos lūgtu, Viņi var palīdzēt tikai, ja mēs paši rīkosimies. Nepieciešams beidzot atmest personiskās ambīcijas un apvienot tos cilvēkus, kuri gatavi cīnīties par Latvijas izstāšanos no ES. Tam pamatā varētu būt partija «Nacionālā savienība TAISNĪGUMS» un arī «Eiroskeptiķi». Atcerieties sen zināmo teicienu – politikā nav draugu, ir tikai sabiedrotie.